Katrā Gundegas Repšes stāstā ir kāds precīzi izvēlēts materiālās pasaules tēls, reizēm pat sadzīviski ikdienišķs priekšmets vai detaļa, kas kļūst par galveno varoņu vērtību katalizatoru un apliecinājumu vēlmei pēc garīga brieduma. “Metaforā rakstnieks kā rasas pilē cenšas atspoguļot visu okeānu,” tā Gundega Repše vēlāk formulēs vienu no savas mākslas svarīgākajiem principiem, kas gadu gaitā iegūst arvien lielāku stila izsmalcinātību un sarežģītāku musturu.
Ieva Dubiņa

Mīla nav harmonija: Repšes stāstos viss atrodas nepārtrauktā un drudžainā kustībā. No vienas puses, mīla izrādās destruktīvs jēdziens, kas sairdina ierastos priekšstatus un ētisko vērtību hiearhiju. Taču, no otras puses, mīlas jēdziens organizē grāmatas pasauli: tas ir savdabīgs “atskaites punkts”, kam blakus pārējie jēdzieni kļūst maznozīmīgi.
Guntis Berelis