1968. gadā, kad Prāga atbalsojās arī Latvijā, mūs visus vajāja bezmiegs. Albertam Belam tas ieguva izpausmi drūmi draudīgā pravietojumā "Bezmiegs". Lasījām manuskriptu savās bezmiega naktīs un mēģinājām saklausīt kāda cita draudoša izvirduma pirmos signāus, lai dienasgaismā atkal sagurtu zem mākslīgā miera smaguma mākslīgi apstādinātā laika tecējumā, kurā Bels pirmais uzdrošinājās iemest patiesības akmeni.